Banner 980x90

Balvos notiks Starptautiskais tautu deju festivāls "Eima, eima"   

Publicitātes foto
Publicitātes foto
No piektdienas, 1.jūlija līdz svētdienai, 3.jūlijam Balvos jau ceturto reizi notiks Starptautiskais tautu deju festivāls "Eima, eima!", kurā piedalīsies 28 tautu deju kolektīvi no Latvijas un ārzemēm.

Kā pilsētas informācijas portālu Balvi24.lv informē Balvu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Šubeniece, gaidāmi ap 700 dejotājiem. 

Festivāla programmā:
* 1.jūlijā plkst.19.00 Rugāju estrādē festivāla atklāšanas koncerts "Eima dancot Rugājos";
* 1. un 2.jūlijā no plkst.11.00 Balvu Novada muzejā meistarklase par Ziemeļlatgales tautas tērpu, tā valkāšanas tradīcijām;
* 2.jūlijā plkst.16.00 Balvu pansionātā, Vīksnā un Kubulos vieskolektīvu izbraukuma koncerti;
* 2.jūlijā plkst.18.45 svētku gājiens no Balvu Kultūras un atpūtas centra pa Brīvības ielu, bet plkst.19.00 Balvu pilsētas estrādē lielkoncerts "Sader liepa ar ozolu";
* 3.jūlijā plkst.16.00 Viļakas pilsētas estrādē festivāla noslēguma koncerts "Vējš koku lapās par dzīvi runā…".

Festivāla lielkoncertā, kas notiks 2.jūlijā plkst.19.00 Balvos, būs deju kolektīvi no Balvu, Baltinavas, Lubānas, Ludzas, Rēzeknes, Rugāju, Viļakas novadiem, kā arī no Igaunijas, Čehijas, Polijas, Slovākijas, Serbijas. Skatītājus priecēs arī tautas deju ansamblis "Daiļrade" no Rīgas, kas ir viens no vadošajiem Latvijas deju ansambļiem – novērtēts ar augstiem panākumiem deju konkursos un tautas deju skatēs, kā arī pārstāvējis Latviju dažādos visaugstākā līmeņa pasākumos ārzemēs.

Arī 4.Starptautiskajā tautu deju festivālā "Eima, eima!" piedalās visu trīs paaudžu dejotāji – jaunie, vidējie un seniori. 

Pasākumu organizē Balvu Kultūras un atpūtas centrs, atbalsta Balvu, Viļakas, Rugāju novada pašvaldības, Valsts Kultūrkapitāla fonds un Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Festivāla mākslinieciskais vadītājs Agris Veismanis, māksliniece Liene Šaicāne, režisori Gunta Grigāne, Ilga Oplucāne, Ineta Lindenberga. 

Festivāla režisore Ilga Oplucāne stāsta: "Šī gada festivāla centrālā noformējuma zīme ir Austras koks. Austra – tā ir rīta gaisma. Ir runa par Gaismas koku jeb Pasauli, kuru radījusi gaisma un kuras pamatā ir gaismas aušana. Pasaules koks sastopams gandrīz visu tautu mitoloģijā. Dažādās kultūrās to sauc un apzīmē dažādi: dzīvības koks, auglības koks, pacelšanās jeb uzkāpšanas koks, debesu koks, mistiskais koks, saules koks. Saules koka stumbrs apzīmē zemes dzīvi, bet zari ir dzīves ceļš, kas ietiecas debesu augstumos".

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)