Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība: valstij ir jāpārskata prioritātes
Ir saprotama vajadzība pēc Eiro ieviešanas skeptiķu pārliecināšanas, taču šai kampaņai un citiem lielajiem valsts mēroga projektiem izlietotie līdzekļi būtu jāpakārto galvenajām prioritātēm - cilvēku labklājībai un galu galā arī veselībai, ir pārliecināta Vāne. Viņasprāt, valsts līdzekļi nereti tiek novirzīti izdevumiem, kam nevajadzētu būt valsts pamata prioritātei, tajā pašā laikā iedzīvotāju veselību atstājot, savā ziņā, novārtā.
Lai arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) papildus radušos izdevumus valstij ir izdevies kompensēt, taču pašas slimnīcas, ģimenes ārsti un citi mediķi jau gadiem papildu izdevumus kompensē "uz kaut kā cita rēķina", norādīja Vāne, jo slimnīcas, pēc viņas teiktā, valsts mērogā netiek novērtētas pienācīgi.
"Ja kādreiz mediķiem ūdens smēlās mutē, tad tagad tas jau ir sen pāri galvai," situāciju komentēja Vāne. Kā piemēru viņa norādīja, ka slimnīcas pozīcijās, kur vajadzētu būt trim māsiņām, slimnīca var atļauties algot vienu vai labākajā gadījumā divas, turklāt arī atalgojums ir smieklīgi zems, līdz ar to uz retajām vakancēm pat neesot darbinieku konkurences. "Man ir kauns skatīties acīs maniem darbiniekiem - mediķiem, parakstot ar viņiem līgumus par tik zemām algām. Viņu atalgojumam vajadzētu būt divreiz lielākam, lai tas vispār būtu normāls," atzina Vāne.
Viņa arī norāda, ka potenciālie slimnīcu darbinieki nereti dodas strādāt uz ārzemēm. Igaunijā vien mediķiem esot iespēja saņemt aptuveni divreiz lielāku atalgojumu, līdz ar to motivācija palikt strādāt Latvijas slimnīcās vēl jo vairāk sarūk. "Protams, konkurences trūkums mediķu vidū attiecīgi ietekmē arī darbinieku motivāciju, un tas atkal var pasliktināt darba kvalitāti". Pēc Vānes teiktā, līdz ar to cieš ne tikai aprūpes kvalitāte, bet arī komunikācijas biežums ar pacientu, kas nereti ir pašu iedzīvotāju pārmetumu iemesls slimnīcām.
Laikā, kad iedzīvotājiem nav pietiekami daudz līdzekļu, lai iegādātos visus medikamentus, nereti slimnīcas slodze pieaug, norādīja Vāne. Viņasprāt, nereti ģimenes ārsti var strādāt pēc labākās sirdsapziņas un izrakstīt piemērotākās zāles, bet, ja cilvēks nevarēs tās atļauties, viņš tik un tā var nonākt slimnīcā. Šajā ziņā jau atkal Vāne piesauc Igaunijas piemēru, kur uz pusi mazāk iedzīvotājiem tiek novirzīta lielāka summa kompensējamajiem medikamentiem nekā Latvijā. Viņa arī norāda, ka kaimiņvalsts kalpo kā labais piemērs veselības aprūpes prioritātes izcelšanai, kā rezultātā iedzīvotāji - atšķirībā no Latvijas piemēra - no slimnīcām nebaidās.
Pēc Vānes teiktā, situācija slimnīcu finansējuma jautājumā valstī esot kritiska. No 2011.gada valdības deklarācijā rakstīts, ka no 2014.gada veselības aprūpei nāktos saņemt 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču līdzšinējā situācija, kurā veselības aprūpei tiek novirzīti vien 3,2% no IKP, liek secināt, ka plāns joprojām netiks izpildīts. "Tas ir zemākais procents, kāds vispār bijis brīvvalsts laikā. Patiesībā, tas ir zemākais veselības procents, kāds vispār Latvijā ir bijis," viņa atzina, norādot, ka pat gadījumā, ja 4,5% slieksnis tiktu sasniegts, tas tik un tā būtu viens no zemākajiem veselības nozares īpatsvariem Eiropā, taču vismaz dotu medicīnas nozarei iespēju izdzīvot.
Pilseta24.lv jau vēstīja, ka 13 Latvijas reģionālo slimnīcu vadītāji atklātā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām prasījuši nekavējoties uzlabot situāciju veselības aprūpes nozarē, piešķirot adekvātu finansējumu slimnīcu sektoram.
Uz sarakstu
