LIZDA: Nebūtu korekti pārskatīt valsts ģimnāziju statusa piešķiršanas kritērijus atsevišķu izglītības iestāžu dēļ
Vanaga pauda, ka valsts ģimnāzijām ir augstākā kritēriju latiņa vidējās izglītības iestāžu līmenī, kas paredz kā papildu funkcijas, tā arī kvalitatīvos un kvantitatīvos kritēriji, par ko tiek dota papildu nauda.
"Ja uzstādīta prasību latiņa, tad izglītības iestādēm tām ir jāseko. Lai būtu korekti pret pārējiem un neradītu precedentus, prasot izņemt kādus kritērijus. Tā var ieslīgt nepārāk vēlamās atkāpēs un to var izmantot arī citas izglītības iestādes sava statusa noturēšanai. Nebūtu prātīgi šādā veidā devalvēt valsts ģimnāzijas statusu, tāpēc būtu jāpieturas pie vienādiem noteikumiem," teica Vanaga.
LETA jau ziņoja, ka par atkārtotu valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas kritēriju neizpildi četrām valsts ģimnāzijām draud statusa atņemšana. Lai izglītības iestāde varētu pretendēt uz valsts ģimnāzijas statusu, kas nodrošina arī piemaksas pedagogu algām, tai ir jāatbilst vairākiem kritērijiem, tostarp jābūt atbilstošam skolēnu skaitam un augstiem centralizēto eksāmenu rezultātiem.
Trīs no četrām izglītības iestādēm - Gulbenes novada valsts ģimnāzija, Jūrmalas valsts ģimnāzija un Viļakas valstsģimnāzija - atkārtoti neizpilda noteikumos par ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtību un kritērijiem noteikto minimālā skolēnu skaitu kritēriju.
Viļakas valsts ģimnāzija 2018.gadā nav izpildījusi arī skolēnu rezultātu valsts centralizētajos eksāmenos kritēriju. Šo pašu kritēriju, taču jau atkārtoti, neizpilda arī Krāslavas valsts ģimnāzija.
Uz sarakstu