"Zebra TV" plāno tikties ar LTV, lai pārrunātu iespējas atsākt raidījuma demonstrēšanu LTV
Pēc viņa teiktā, "Zebra TV" gatavi saņemt līgumā noteikto sodu par pērnā gada sižetiem, kas tapa sadarbībā ar Rīgas domes Satiksmes departamentu. "Tā kā kļūdījāmies pirmoreiz visa raidījuma pastāvēšanas laikā, vēlamies turpināt konstruktīvu sarunu ar Latvijas Televīzijas vadību par situācijas risinājumu nākotnē," atzina Timrots, piebilstot, ka LTV kopš 1994.gada nav līdzfinansējusi raidījuma "Zebra" tapšanu, līdz ar to uzņēmums ir spiests meklēt finansējumu pašrocīgi.
Timrots rosināja, ka LTV kā sabiedriskajam medijam pašam jāspēj finansēt savi raidījumi vai arī jāpiesaista ilgtermiņa atbalstītāji. Ja LTV vismaz daļēji līdzfinansēs "Zebras" tapšanu, tad LTV būs iespējas arī pārvaldīt "Zebra" saturu. Tāpat nepieciešams izstrādāt arī jaunu sadarbības līgumu, kurā skaidri noteikti sadarbības nosacījumi. "Viņu pašreizējais līgums ir tāds purvs, ka tur jebkurš var kaklu nolauzt. Tam līgumam ir jābūt jaunam, skaidram. Mēs esam gatavi sanākt kopā, runāt, uzrakstīt jaunu, daudz "dzidrāku" līgumu. Mēs esam par to, lai līgumā viss ir skaidri un gaiši atrisināts," teica Timrots.
"Zebra" vadītājs arī uzsvēra, ka jebkurš neatkarīgais producents ir situācijas ķīlnieks, kamēr sabiedriskajai televīzijai pašai nav tik liela budžeta, lai tā spētu finansēt satura veidošanu. "Ikviens raidījums, kas saņem atbalstu no komersanta vai pašvaldības, vienmēr var raisīt aizdomas, arī tad, ja visi atbalstītāji ir norādīti," sacīja Timrots.
Viņš arī uzsvēra, ka "Zebra" komanda ilgus gadus raidījumā ir risinājusi sabiedrībai un valstij nozīmīgas tēmas - par izdzīvošanu ceļu satiksmē. "Es ļoti ceru, ka raidījums tuvākajā laikā atgriezīsies ēterā. Mums vairāki citi kanāli ir zvanījuši un piedāvājuši ēteru pie sevis, bet mēs pagaidām paturam pirmo roku atgriezties pie vecajiem kaimiņiem," teica Timrots piebilstot, ka "Zebra TV" izskanējuši vismaz trīs piedāvājumi pāriet uz citu kanālu ar savu raidījumu
Timrots arī uzsvēra, ka sižetu par sniega tīrīšanu Rīgā nav atbalstījis domes Satiksmes departaments. "Zebra TV" līgumattiecības ar RDSD beidzās pagājušā gada decembrī. "Varu likt roku uz sirds un teikt, ka Rīgas domes amatpersonas nekādā veidā neietekmēja nedz satura veidošanu, nedz uzdodamos jautājumus, nedz lūdza saskaņot sižeta gala versiju pirms tā parādīšanas ēterā. Visu šo raidījuma darbības laiku, kopš 1994.gada, sižetus esmu veidojis pēc labākās sirdsapziņas, tādus, lai pašam patīk, neatskaitoties nevienam," uzsvēra Timrots.
Jau vēstīts, ka LTV pirmdien paziņoja par lēmumu pārtraukt demonstrēt neatkarīgā producenta SIA "Zebra TV" satiksmes drošības tematikai veltīto raidījumu "Zebra" saistībā ar Rīgas domes apmaksātu raidījumā izvietotu reklāmu, kas saskaņā ar starp LTV un "Zebra TV" noslēgta līguma nosacījumiem bija liegts.
Saskaņā ar LTV komunikācijas direktores Daces Jansones iepriekš pausto, 11.janvārī raidījumā "Zebra" ir izvietota Rīgas domes apmaksāta informācija, ko paredzējis starp Rīgas domi un "Zebra TV" noslēgts iepirkuma līgums. Līdz ar to ir pārkāpts LTV un neatkarīgo producentu "Zebra TV" šā gada 28.jūnija noslēgtais raidījuma raidtiesību licences līgums, kura ietvaros producentam nav tiesību prasīt un saņemt no fiziskām vai juridiskām personām samaksu par piedalīšanos raidījumā. Tamdēļ producents nedrīkst pieļaut raidījumā slēptās reklāmas izvietošanu.
LETA jau vēstīja, ka šogad 11.janvārī televīzijā vērojamajā raidījumā "Zebra" pie sniega tīrītāja stūres bija sēdies Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins, bet pasažiera vietu ieņēma Rīgas mērs Nils Ušakovs (S). Raidījumā abas amatpersonas stāstīja par ielu tīrību Rīgā ziemas sezonā. Raidījums sociālajā tīklā "Twitter" izraisīja plašu rezonansi saistībā ar bažām, ka Jakrins vadījis sniega tīrītāju nepiesprādzējies. Tāpat izskanēja aizdomas, ka raidījums bijusi apmaksāta Rīgas domes reklāma.
Kā liecina "Firmas.lv" dati, SIA "Zebra TV" reģistrēta 2012.gadā, tas vienīgais īpašnieks un amatpersona ir Timrots. 2015.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 79 068 eiro, bet peļņa - 4744 eiro.
Uz sarakstu
