Skolu slēgšana pierobežā un iedzīvotāju aizplūšana ir drauds valsts drošībai

Daugavpils, 26.okt., LETA. Mācību iestāžu slēgšana un iedzīvotāju aizplūšana no pierobežas ir nopietns drauds valsts drošībai, šādu pārliecību aģentūrai LETA pauda Baltinavas novada domes priekšsēdētāja Sarmīte Tabore (Mēs-Baltinavai).

Pašvaldības vadītāja ir pārliecināta, ka skolu tīkla sakārtošana apdzīvotības nodrošināšanā pierobežā spēlē nozīmīgu lomu. Tādēļ nav pareizi vienus un tos pašus kritērijus piemērot Pierīgā un pierobežas teritorijās esošajām mācību iestādēm, jo reģionu atšķirības ir ļoti izteiktas.

Ja tiks īstenoti visi pētījuma "Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā" ieteikumi, iedzīvotāji vēl vairāk aizplūdīs no lauku teritorijām. Daudzi vecāki, kuru bērniem tuvumā nebūs pieejama vidusskola, lems par pārcelšanos uz dzīvi vietās, kur mācību iestāde ir pieejama.

Jau vēstīts, ka pētījuma "Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā" autori Balvu apkaimē no septiņām vidusskolām ieteikuši atstāt tikai divas.

Balvu ietekmes areālā Ieteikts attīstīt ģimnāziju vai vidusskolu Balvos, kur kopā ar iespējamiem jaunpienācējiem no reorganizējamajām Rugāju, Bērzpils, Tilžas, Baltinavas un Rekovas vidusskolas, varētu mācīties aptuveni 276 vidusskolēni.

Lai gan straujās depopulācijas dēļ Viļakā valsts ģimnāzijas uzturēšanai nav ekonomiska pamata, tomēr būtu svarīgi šajā pierobežas zonā mēģināt saglabāt vidusskolu, pieņemot, ka daļa vidusskolēnu no reorganizējamās Rekovas vidusskolas varētu izvēlēties turpināt mācības Viļakā. Skolu varētu apmeklēt 81 vidusskolēns.

Veicot izpēti, varbūtība, ka Viļaku varētu izvēlēties arī kāds no reorganizējamās Liepnas vai Baltinavas vidusskolas skolēniem, nav apstiprinājusies. Turpmākajos trīs gados varētu rasties lielāka skaidrība, vai skolēnu skaits būs pietiekams, lai šo nodomu īstenotu. Pretējā gadījumā šī skola reorganizējama par pamatskolu, vidusskolēniem turpinot mācības Balvu ģimnāzijā, uzskata pētījuma autori.

Straujās depopulācijas un nepietiekamā vidusskolēnu skaita dēļ Rekovas vidusskolu piedāvāts reorganizēt par sākumskolu, attīstības scenārijā pieņemot, ka 27 vidusskolēni turpinās mācības Viļakas vidusskolā un desmit – Balvu ģimnāzijā.

Nepietiekamā skolēnu skaita dēļ salīdzinoši labo OCE indeksu - 56,2% pētnieki neuzskata par pietiekamu argumentu, lai turpinātu uzturēt vidusskolu ekonomiski pilnīgi nepamatotam vidusskolēnu skaitam Baltinavā un iesaka reorganizēt to par sākumskolu, attīstības scenārijā pieņemot, ka desmit vidusskolēni turpinās mācības Balvu ģimnāzijā, desmit – Kārsavas vidusskolā, bet deviņi, neraugoties uz ievērojamo attālumu, iespējams, daudzveidīgāka izglītības piedāvājuma dēļ dosies uz Rēzekni.

Straujās depopulācijas un nepietiekamā vidusskolēnu skaita dēļ Tilžas vidusskolu piedāvāts reorganizēt par sākumskolu, paredzot, ka vidusskolēni turpinās mācības Balvu ģimnāzijā.

Nepietiekamā vidusskolēnu skaita dēļ Bērzpils vidusskolu piedāvāts reorganizēt par sākumskolu, attīstības scenārijā pieņemot, ka pieci vidusskolēni turpinās mācības Balvu, bet 20 – Rēzeknes vidusskolās vai ģimnāzijās.

Neņemot vērā salīdzinoši labo OCE indeksu - 54,4%, nepietiekamā vidusskolēnu skaita dēļ un arī tāpēc, ka Balvu ģimnāzija ir tikai 18 kilometru attālumā, pētnieki neatbalsta arī Rugāju vidusskolas turpmāku uzturēšanu un iesaka reorganizēt to par sākumskolu, vidusskolēniem turpinot mācības Balvu ģimnāzijā.