Ziemeļlatgalē izbauda videi draudzīgas aktivitātes

Kā pilsētas informācijas portālam Balvi24.lv pavēstīja Ziemeļlatgales biznesa un tūrisma centra Tūrisma organizatore Ineta Bordāne, rīts sākās ar lauku labumu tirdziņu Viļakā, kur ikviens varēja iegādāties gardumus no mājražotājiem un zemniekiem, kā arī amatnieku izstrādājumus. Dienas gaitā divpadsmit dažādās vietās apmeklētāji varēja gan aktīvi izkustēties, gan nobaudīt visdažādāko mājražotāju produkciju.

Žīguros Meža labumu ciemā zinātkārākos gaidīja Anna Āze savā meža ekspozīcijā, kur gan bērni, gan pieaugušie uzzināja daudz interesanta un pārsteidzoša par meža augiem, dzīvniekiem un meža apsaimniekošanu. Pēc viktorīnām un ekspozīcijas apskates A.Āze aicināja doties mežā un, neskatoties uz nemīlīgajiem laika apstākļiem, visi ar sajūsmu piedalījās meža ugunskuru kurināšanā, lai pēc tam kopīgi nobaudītu karstu tēju. Pa to laiku Žīguru kultūras namā Meža labumu ciema aktīvākās sievas – Andra Korņejeva un Valentīna Beča aicināja nodegustēt gan priežu pumpuru sīrupu, gan dažādu meža ogu ievārījumus, kā arī pašu gatavotas ziepes un sveces ar meža un dārza augu aromātiem.

Mežu ziemā varēja iepazīt arī dabas parkā "Numernes valnis", kas atrodas Kārsavas novada Salnavas pagastā. Kopā ar Dabas aizsardzības speciālisti Regīnu Indriķi apmeklētāji devās 5 km garā pastaigā izzinot koku un ķērpju dzīvi ziemā, kas bija aizraujošs piedzīvojums visiem pasākuma apmeklētājiem.

Kultūrvēstures sētā "Vēršukalns" Viļakas novada Susāju pagastā Aldis Pušpurs jau krietni pirms ciemiņu ierašanās kurināja maizes krāsni, lai pēc pāris stundām galdā celtu siltu baltmaizi. Tiem, kuri vēlējās šo dienu pavadīt aktīvāk, Balvu novada Briežuciemā pagasta kultūras dzīves vadītāja Zita Mežale ierādīja  Meteņiem un ziemai raksturīgās rotaļas, bet Balvu novada Tilžas puses zirgu sētā "Kapulejas" Larisa un Andrejs Klitončki lielus un mazus izvizināja zirgu ratos vai ponija mugurā, par ko varēja dabūt zirga buču.

Kārsavas novada Salnavas pagastā rīts bija aktīvs visiem ciema iedzīvotājiem. Ar aktīvām un ziemīgi sportiskām izdarībām tika piepildīts Salnavas muižas parks. Anna Danča nodrošināja dalībniekus un ciemiņus ar siltu un garšīgu tēju.

Radošās aktivitātēs varēja iesaistīties Baltinavas novada muzejā – ziepju gatavošanas darbnīcā, ko vadīja muzeja vadītāja Antra Keiša, ziepju liešanas procesā muzeja vadītājai palīdzēja Zanda Keiša, kura kausēja ziepju masu un audēja, rokdarbniece Iveta Gabrāne, kura organizēja ziepju iesaiņošanas procesu, bet noskaņu darbnīcā radīja Baltinavas vidusskolas un Kārsavas mūzikas un mākslas skolas audzēknis Eduards Buravecs ar muzikālo priekšnesumu. Tilžas muzeja telpās ikvienu laipni sagaidīja muzeja vadītāja Rutta Silauniece un biškopis Jānis Silaunieks, lai kopā ar apmeklētājiem gatavotu aromātiskās un veselīgās bišu vaska sveces. Ikviens, kurš iesaisītjās kādā no šīm darbnīcām, sev līdzi uz mājām paņēma unikālu, paša rokām gatavotu smaržīgu ziepju gabaliņu vai smaržīgu svecīti. Briežuciema seno amatu meistaru ciemā sievas rādīja savas prasmes aušanā un apmeklētājiem deva iespēju iemēģināt roku šajā nebūt ne tik vieglajā arodā. Pēc labi padarīta darbiņa audēju darbnīcā varēja nobaudīt un iegādāties vietējo maizes cepēju, gaļas kūpinātāju un siera sējēju produkciju.

Balvu Novada muzejā šajā dienā ikviens interesents tika aicināts ielūkoties izstādē par muzeja jaunieguvumiem, kā arī izzināt Ziemeļlaltgales tradīcijas, paražas un senos arodus, izmantojot modernās tehnoloģijas digitālajā ekspozīcijā. Bērni ar īpašu sajūsmu uzņēma iespēju skārienjūtīgajos  muzeja ekrānos uzspēlēt kādu spēli, lai labāk iepazītu Balvus un apkārtni. Savukārt Malnavas maiznīcā "Dzīles", kas atrodas Kārsavas novadā, saimniece Aina Barsukova sagaidīja visus ciemiņus ar īstu Latgales viesmīlību. Viesi varēja baudīt Latgales kulināro mantojumu- asuškas, kā arī piedalīties kārtainās mīklas meistarklasē un degustēt svaigi ceptu maizi.

Dienas noslēgumā kultūras mantojuma centrā "Upīte" kopā ar folkloras kopu "Upīte" klātesošie devās dančos un rotaļās, savukārt līdz rīta gaismai kuplajam apmeklētāju pulkam dancī lika lēkt jaunā un talantīgā latgaliešu jauniešu grupa "Unknown artist".

Bordāne saka paldies visiem, kuri ar savām daudzveidīgajām, radošajām un interesantajām aktivitātēm iesaistījās pasākumā "Izbaudi ziemu Ziemeļlatgalē"! Paldies dzīvespriecīgajai meža zinību nesējai, vides gidei Annai Āzei, sirdsgudrajām Meža labumu ciema iemītniecēm Andrai Korņejevai un Valentīnai Bečai, īstenajām latgaļu sievām, saimniecēm un savu arodu pratējām  Briežuciemā – Zitai Mežalei, Annai Pundurei, Vijai Jermacānei, Skaidrītei Pakalnītei, Helēnai Ločmelei, Inetai Apšeniecei, Danielai Apšeniecei, Līnai Pundurei, Laimai Ločmelei, Birutai Pundurei, Gunai Sisojevai, Genovefai Zelčai, Vilhelmīnei Ločmelei, Marijai Deksnei, Leontīnei Šakinai, Janīnai Pakalnītei. Paldies pozitīvo emociju radītājiem Tilžas zirgu sētā – Larisai un Andrejam Klitončikiem, Ziemeļlatgales patriotam un čaklajam latgaļu vīram Aldim Pušpuram, erudītajiem un sirsnīgajiem biškopjiem Ruttai un Jānim Silauniekiem, vienmēr atsaucīgajām un radošajām muzeju vadītājām – Ivetai Supei Balvu Novada muzejā un Antrai Keišai  Baltinavas novada muzejā. Paldies dabas speciālistei Regīnai Indriķei, viesmīlīgajai latviskā mantojuma popularizētājai Ainai Barsukovai, atjautīgajai Salnavas kultūras dzīves vadītājai Valentīnai Kirsanovai, vienmēr smaidošajai un dzīvesgudrajai Annai Dančai. Paldies cilvēkiem, uz kuriem turās latgaliskā dzīvesziņa Ziemeļlatgalē – Andrim Slišānam, Ligitai Spridzānei un folkloras kopai "Upīte", kā arī jaunajai, talantīgajai latgaliešu grupai "Unknown artist".

Pasākums nebūtu noticis bez darbīgās un radošās komandas: Viļakas novada tūrisma informācijas centra vadītājas Lindas Bisenieces-Mieriņas, Baltinavas novada tūrisma organizatores Madaras Siliņas, Kārsavas novada tūrisma organizatores Ingas Bernānes, Ziemeļlatgales biznesa un tūrisma centra diretores Intas Kaļvas un tūrisma organizatores Inetas Bordānes. Kopīgā darbā varam veidot jaunus un interesantus tūrisma produktus, lai Ziemeļlatgale kļūtu par atpazīstamu tūrisma galamērķi!

Uz sarakstu