Iecavas novada pašvaldība varētu protestēt pret "Rail Baltica"
"Rail Baltica" noteikšana par nacionālās nozīmes objektu, lai projekts nav jāsaskaņo katrā pašvaldībā, liegtu iespējas aizstāvēt iedzīvotāju intereses, un pašvaldība pret to varētu protestēt, aģentūrai LETA pauda Iecavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Pelsis (NA un LZS).
Viņš skaidroja, ka viens no pašvaldības uzdevumiem ir aizstāvēt savu iedzīvotāju intereses, taču, nosakot "Rail Baltica" projektu kā nacionālas nozīmes objektu, pašvaldībai tas tiks liegts.
"Iecavas novadā atbalstām trases variantu, kas vismazāk ietekmē mūsu iedzīvotāju īpašumus un atrodas tuvāk novada austrumu robežai. Ja pašvaldības intereses tiks ignorētas, visticamāk, protestēsim," pauda Pelsis, sīkāk pagaidām neskaidrojot, kādā formā pašvaldība protestētu.
Kā ziņots, arī Bauskas novada domes deputāti ir noskaņoti kategoriski pret Satiksmes ministrijas (SM) ieceri "Rail Baltica" noteikt par nacionālās nozīmes objektu, lai projekts nav jāsaskaņo katrā pašvaldībā, aģentūru LETA informēja Bauskas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas vadītāja Aija Spriņķe.
Savukārt Baldones novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa ("Reģionu alianse") saistībā ar šādu ieceri saskata demokrātijas krīzes pazīmes Latvijas valsts pārvaldē.
Jau ziņots, ka, lai Eiropas sliežu platuma "Rail Baltica" projekts nav jāsaskaņo katrā pašvaldībā atsevišķi, kas varētu nozīmēt arī veto tiesību izmantošanu, plānots projektu noteikt kā nacionālās nozīmes objektu, aģentūru LETA informēja SM.
Jau tuvākajā laikā Dzelzceļa likumā plānots noteikt "Rail Baltica" projektu kā nacionālās nozīmes objektu. Patlaban SM strādājot pie šīs ieceres. Ja normu izdosies iestrādāt likumā, "Rail Baltica" projekts būs jāsaskaņo Ministru kabinetā, nevis katrā pašvaldībā atsevišķi.
Ņemot vērā, ka arī citi Dzelzceļa likuma grozījumi Eiropas Savienības direktīvas pārņemšanas dēļ ir jāpieņem iespējami ātri, priekšlikumu plānots virzīt tuvākajā laikā.
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni.
"Rail Baltica" projekta pirmajā kārtā Latvijai Brisele piešķīrusi 238 miljonus eiro, kas pārsvarā paredzēti dzelzceļa posma no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai būvniecībai, intervijā aģentūrai LETA norādīja "Rail Baltica" projekta koordinējošās institūcijas - trīs Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" valdes loceklis Edvīns Bērziņš. Trim Baltijas valstīm kopā šim projektam līdz 2020.gadam ir piešķirti 442,2 miljoni eiro jeb līdzfinansējums 81,83% apmērā.
Uz sarakstu
