Latvijas Bankas ekonomists: Atsācies noguldījumu kāpums
Uz termiņnoguldījumu pieauguma rēķina vienlaikus pieauga Latvijas devums eirozonas kopējā naudas piedāvājumā M3. Lai gan banku iekšzemes kredītportfelis nedaudz samazinājās, kredītu gada samazinājuma temps uzlabojās līdz mīnus 3,6%.
Jūnijā kopējais banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu atlikums pieauga par 0,8%, to gada pieauguma tempam veidojot 7,3%. Mājsaimniecību noguldījumi mēneša laikā palielinājās par 0,8% un pārsniedza pērnā gada attiecīgā mēneša līmeni par 9,4%. Arī uzņēmumu noguldījumi jūnijā auga par 0,8%, un to gada pieauguma temps bija 4,8%.
Pievēršoties Latvijas devuma pārmaiņām eirozonas kopējā naudas rādītājā M3, eirozonas rezidentu noguldījumi uz nakti Latvijas kredītiestādēs jūnijā samazinājās par 0,3% un noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu - par 0,5%, toties noguldījumi ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem pieauga par 4,3%. Šis kāpums atsvēra ne tikai minēto atsevišķu noguldījumu veidu samazinājumu, bet arī skaidrās naudas daudzuma apgrozībā samazināšanos. Līdz ar to kopējā Latvijas ietekme uz eirozonas naudas piedāvājumu bija pozitīva, Latvijas devumam M3 par 8,5% pārsniedzot iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni.
Banku iekšzemes kredītportfelis jūnijā samazinājās par 0,3%, tai skaitā kredīti nefinanšu sabiedrībām par 1% un kredīti mājsaimniecībām par 0,5%, savukārt aizdevumi finanšu iestādēm pieauga. Iekšzemes kredītu gada samazinājuma temps jūnijā veidoja mīnus 2,6% kredītiem uzņēmumiem (tajā skaitā mīnus 5,3% nefinanšu uzņēmumiem) un mīnus 4,8% kredītiem mājsaimniecībām.
Purviņš skaidro, ka noguldījumu kāpums jūnijā jeb tas, ka noguldījumi auguši pirmā pusgada četros mēnešos un to gada pieauguma temps visos otrā ceturkšņa mēnešos ir bijis virs 7%, liecina par tautsaimniecības izaugsmes stabilitāti un apstiprina iepriekš izteikto vērtējumu, ka būtiskas noguldījumu dinamikas pārmaiņas nav gaidāmas. Izaugsme gada griezumā saglabāsies un sarukuma mēneši būs retāki nekā kāpuma, prognozē ekonomists.
Kreditēšanā kopējo tendenču maiņa nav vērojama - jūnijā atkal nedaudz samazinājās kopējais kredītportfelis, tomēr sarukums būtu pavisam niecīgs, ja, pirmo pusgadu noslēdzot, netiktu veikta atsevišķu slikto kredītu norakstīšana, norāda Purviņš. Savukārt nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu samazinājumu un finanšu iestādēm izsniegto pieaugumu lielā mērā noteica pārklasifikācija.
Tādējādi sagaidāms, ka banku kopējā kredītportfeļa sarukuma temps turpinās palēnināties, tomēr stabilu portfeļa pieaugumu absolūtā izteiksmē šogad vēl gaidīt nevaram, piebilst Purviņš.
Uz sarakstu
