Latvijas uzņēmējiem pavērušās labākas iespējas iekļūt Kazahstānas tirgū
Piedaloties Kazahstānas vēstniekam Latvijā Bauržanam Mukhamdžhanovam, Kazahstānas vides aizsardzības viceministram Talgatam Ahsambijevam, Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāram Aleksandram Antonovam, kā arī Kazahstānas un Latvijas uzņēmējiem, Rīgā ir noslēgusies starpvalstu konference "Pāreja uz "zaļo ekonomiku", ieviešot ekoloģiski tīras tehnoloģijas".
Konferences pirmā diena - 5.decembris - kļuvis par nozīmīgu datumu Latvijas un Kazahstānas sadarbības stiprināšanā, jo Latvija, parakstot hartu par pievienošanos starptautiskajai "zaļās ekonomikas" atbalsta programmai, kļuvusi par devīto pasaules valsti un par otro Eiropas Savienības valsti, kas pievienojušās hartai. No Latvijas puses hartu parakstīja VARAM valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs, savukārt no Kazahstānas puses hartu šī gada 8.septembrī Astanā parakstīja Kazahstānas vides aizsardzības ministrs Nurlans Kaparovs.
Ne mazāk svarīgs ir memorands, ko parakstīja Latvijas tīro tehnoloģiju klastera (Cleantech Latvia) vadītājs Juris Vanags un zinātniski izglītojošā centra "Zeļonaja akademija" (Зелёная Академия) direktore Bahita Jessekina. Tas tika noslēgts saistībā ar informatīvi analītisko atbalstu koncepcijas par Kazahstānas pāreju uz "zaļo" ekonomiku ieviešanā un sadarbību zināšanu celšanā "zaļās" ekonomikas jomā. Memorands paredz pieredzes un zināšanu apmaiņu zaļās ekonomikas jomā un kopīgu dalību pasākumos, kas saistīti ar sagatavošanos"Expo 2017" norisei Astanā.
Konferences otrā un trešā diena tika veltīta objektu apmeklējumiem. Viesi apskatīja Rīgas pilsētas Daugavgrīvas bioloģisko notekūdeņu staciju, Jūrmalas pilsētas Kauguru ūdens attīrīšanas staciju, lielāko Baltijā atkritumu poligonu "Getliņi EKO",kā arī viesojās Rīgas Tehniskās universitātes studentu kopmītnēs, kuras raksturo energoefektīvi risinājumi. Viesi pauda atzinību par objektos redzēto risinājumu atbilstību Kazahstānas vajadzībām un norādīja uz interesi turpināt Latvijas pieredzes pārņemšanu.
Kazahstāna ir pirmā postpadomju valsts, kas savā valsts politikā ir pieņēmusi un īsteno koncepciju par pāreju uz "zaļu" ekonomiku. Nozīmīga šīs stratēģijas sastāvdaļa ir programma "Kazahstāna-2050", ko ir apstiprinājis valsts prezidents Nursultans Nazarbajevs. Tās ietvaros tika izveidota partnerības programma "Green Bridge" un sagatavota harta par šīs partnerības īstenošanu.
"Konference Rīgā jānovērtē kā liela iespēja Latvijas uzņēmējiem, apgūstot tieši Kazahstānas tirgu, kuras valdība un komersanti ir atvērti sadarboties ar mūsu ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem.
Uzņēmumiem, kuri strādā vides un ūdens attīrīšanas tehnoloģiju jomā, kas ietilpst tā dēvēto tīro tehnoloģiju kategorijā, Neatkarīgo valstu savienības dalībvalstu tirgi ir vieni no daudzsološākajiem, jo tajos joprojām norit ūdens apgādes un vides attīrīšanas sistēmu izveide un pilnveidošana," skaidro viens no "Green Bridge Forum" organizatoriem Latvijā Andrejs Pumpurs.
"Konferencē pārrunātais pierādīja, ka mūsu sadarbība ir iespējama visos līmeņos, sākot no politikas veidošanas un tarifu noteikšanas, turpinot ar projektu izstrādi, ieviešanu un noslēdzot ar uzturēšanu. Piedāvātajiem risinājumiem ir jābūt draudzīgiem visām iesaistītajām pusēm – gan valstij un pašvaldībām, gan uzņēmējiem, gan arī gala patērētājiem. Mēs varam piedāvāt labākās prakses un zināšanu pārnesi, turklāt abām pusēm saprotamā valodā," norādīja uzņēmuma "Vega 1" valdes priekšsēdētājs Uldis Hmieļevskis.
Konferences iniciatori ir Latvijas Tīro tehnoloģiju klasteris "Cleantech Latvia" un Latvijas Industriālās energoefektivitātes klasteris. Konferences norisi atbalstīja VARAM, Rīgas dome, Latvijas vēstniecība Kazahstānā, Kazahstānas vēstniecība Latvijā, uzņēmumi SIA "Karme Filtrs", SIA "Vega 1", SIA "UPB", SIA "Citrus Solutions", SIA "Peat Export", Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija, bet informatīvo atbalstu nodrošināja biznesa portāls Nozare.lv, laikraksts "Dienas Bizness" un žurnāls "Открытый город". Konferenci organizēja LASUA sadarbībā ar SIA "Orient instruments" un SIA "Bridgit".
Uz sarakstu
