LDDK: Jāveic valsts budžeta bāzes izdevumu izvērtējums un kontrole

"Šā gada budžeta veidošanas procesā valdība regulāri atsaucas uz nepieciešamību mainīt atsevišķas nodokļu pozīcijas un gūt lielākus ienākumus valsts budžetā, norādot uz iekšējai un ārējai drošībai nepieciešamiem papildu izdevumiem. Sociālie partneri uzskata, ka drošība ir ļoti nozīmīgs aspekts un tai jāvelta atbilstoša uzmanība un līdzekļi, tajā pašā laikā, arvien detalizētāki diskutējot ar valdības pārstāvjiem par budžeta veidošanas principiem un ieņēmumu palielināšanas risinājumiem kopumā," uzsvēra LDDK ģenerāldirektore.

Viņa piebilda, ka sociālie partneri nav guvuši pietiekamu pārliecību, ka budžeta izdevumu puse tiek veidota, pārdomāti un adekvāti izvērtējot visus plānotos izdevumus.

Pēc Meņģelsones teiktā, vēsturiskais budžeta veidošanas princips - papildu bāzes izdevumiem plānojot papildu jaunās politikas iniciatīvas un citus izdevumus - ir jāpārvērtē un vismaz vienu reizi jāveido budžets "no nulles", detalizēti izvērtējot, kādi izdevumi nepieciešami.

"Jau decembrī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sastāvā sāksim kopīgu darbu pie nodokļu sistēmas revīzijas, kas veido budžeta ieņēmumu pusi. Uzskatām, ka līdzīga revīzija nepieciešama arī budžeta izdevumu pusē," atzina LDDK ģenerāldirektore.

Valsts prezidents uzskata, ka valdības izstrādātais nākamā gada budžeta projekts ir vērtējams kā pašreizējiem apstākļiem normāls - tas ir mazāk vērsts uz attīstību, bet vairāk uz "status quo" saglabāšanu.

Vējonis 3.novembrī telekanālā LNT pārmeta valdībai, ka tā nav ieklausījusies viņa un citu ekspertu un amatpersonu aicinājumos un nav izvērtējusi ministriju bāzes izdevumus, proti, nav ticis vērtēts, vai no kādām savulaik plānotām funkcijām nav jāatsakās un vai kādām funkcijām finansējums nav pārāk liels.

Politiķis atgādināja, ka pašlaik valdība sola šādu vērtēšanu veikt nākamā gada pirmajā pusgadā, un viņš cer, ka tas tiešām tiks izdarīts. Prezidents pārmeta, ka šo ceļu nav gājuši arī nozaru ministri, kuriem šādi varētu pavērties miljonos mērāmas iespējas jaunām iniciatīvām.

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis aģentūrai LETA atzina, ka turpmāk, izstrādājot valsts budžetu, jāveic jau esošo tēriņu nopietna inventarizācija, atsakoties no visa liekā, lai atbrīvotos finansējums mērķtiecīgai prioritāšu izpildei.

"Ja, veidojot budžetu, vispirms tiktu izvērtēts, vai iepriekšējos līdzekļus ministrijas izlietoja lietderīgi, kā arī atteiktos no nevajadzīgiem tēriņiem, iespējams, nevajadzētu celt vai izdomāt jaunus nodokļus, jo atbrīvotos papildu finansējums, ko novirzīt citu funkciju izpildei," uzsvēra Rostovskis.

Uz sarakstu