Leģendām un nostāstiem apvītais Velnezers Šķeltovas pagastā

Velnezers (Valnezers) jeb Čertoks ir ezers Aglonas novada Šķeltovas pagastā, un tas atrodas "Čertoka ezera (Valnezera)" dabas liegumā, kas, savukārt izveidots 1977. gadā. Ezera caurredzamība tā vidū ir apmēram astoņi metri, tajā neietek un no tā neiztek neviena upe vai avots. Ne velti ezeram dots tāds vārds, jo tā apkārtnē nekad nav dzīvojuši cilvēki – dienas tumšajā laikā tie vairās tam tuvoties, jo uzskata, ka ūdeņos mājojot pats nelabais.

Pēc vietējo iedzīvotāju nostāstiem, ezers ir nolādēts, tā ūdens neesot labs un dzerams un tajā nedrīkst peldēties, jo apmēram ap vidu cilvēkam sākot griezties galva un tas var noslīkt. Ir dzirdēti nostāsti, ka, cilvēki, kas mēģinot ezeru pārpeldēt, tiek ierauti atvarā un pazūdot. Tiek arī uzskatīts, ka paša ezera izcelsme ir īpatnēja, proti, tas veidojies kā meteorīta krāteris.

Čertoka izcelsme

Velnezers ir neliels, dzidrs neparastas krāsas sufozijas izcelsmes ezers priežu sila vidū, lai gan pastāv arī uzskats, ka tas radies, nokrītot meteorītam. Ezera platība ir nepilni divi hektāri, un tā maksimālais dziļums ir ap 18 metru.

Pazemē, ūdeņu plūsmai izskalojot un aizskalojot iežus, gadu gaitā pamazām radās tukšums, un ezera gultne izveidojusies, zemes virsmas iegruvumiem aizpildot tukšo telpu. Vēl kāda no Velnezera īpatnībām ir tā nelielā ūdensaugu un ūdensdzīvnieku daudzveidība, kas ir veidojis pamatu daudziem ar to saistītiem nostāstiem. Īpatnējais vārds ezeram, visticamāk, dots tā izcelsmes, atmosfēras un izskata dēļ: ūdens dziļajā piltuvveida ieplakā ir ļoti dzidrs, zaļganzilā krāsā, kas var izmainīties atbilstoši gadalaikam.

Zinātnieki, kas savulaik pētījuši ezeru, šeit atklājuši radona gāzi, kas lielā mērā arī izskaidro dzīvības trūkumu ezerā, proti, gāze ir radioaktīva. Lai arī tiek runāts, ka ezerā dzīvo radību nav, šeit tomēr ir iespējams novērot atsevišķas zivis – asarus. Jāatzīmē, ka Velnezerā nav atļauts peldēties.

Leģendas un mistērijas

Ap Velnezeru apvīto nostāstu ir daudz un tie ir dažādi, piemēram, tas, ka ezerā it kā nedzīvojot zivis un tā apkārtnē nedziedot putni, vai ka ziemā tas neaizsalst, turklāt tam esot dubultais dibens. Ir arī kāda leģenda, kas saistīta ar blakus esošo Jazinka ezeru, proti, ka pastāvot kāds pazemes tunelis, kurš abus ezerus savienojot. Ļaudis zina stāstīt, ka tie, kas noslīkuši Velnezerā, pēc kāda laika esot atrasti tajā pašā Jazinka ezerā.

Daudzi ezera apkārtnē nomaldās, nespēdami atrast pareizo ceļu, jo esot piemeties vadātājs. Iespējams, tieši tādēļ tuvākās mājas atrodas aptuveni trīs līdz četru kilometru attālumā un cilvēki jau izsenis baidījušies naktīs iet vai braukt gar to, par ko vēstī arī kāda baisa tautas teika: "Kāds vīrs reiz naktī ar pajūgu devies uz mājām gar Velnezeru. Kopš tās reizes vīrs nav redzēts, bet ezerā atrada pajūgu un beigtu zirgu".