Aptur tiesvedību kriminālprocesā par senkapu izlaupīšanu Latgalē
Tiesvedība apturēta, jo izmeklēšanas gaitā nav izdevies pierādīt aizdomās turamo personu, divu 1963. un 1994.gadā dzimušu vīriešu, saistību ar minētajiem likumpārkāpumiem.
Kriminālprocess klasificēts pēc Krimināllikuma 229.panta 1.daļas - par valsts aizsardzībā esoša kultūras pieminekļa iznīcināšanu, bojāšanu vai apgānīšanu.
Par šādu likumpārkāpumu vainīgajām personām paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Vairāk nekā 400 apbedījumi atrakti un izlaupīti Latgalē 2015.gada janvārī kapulaukos Viļakas novada Šķilbēnu un Medņevas pagastā un Rēzeknes novada Kaunatas un Stoļerovas pagastā.
Izmeklēšana veikta sadarbībā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Latgales reģionālo nodaļu un citām atbildīgajām institūcijām, veiktas nepieciešamās ekspertīzes.
Latvija, tāpat kā citas valstis, ir bagāta ar gadsimtos uzkrātām kultūras vērtībām. Arheoloģiskās senvietas, pilsētu vēsturiskie centri, muižas, pilis, baznīcas, dārzu mākslas, tēlniecības, glezniecības, lietišķās mākslas, tehnikas vēstures un tautas celtniecības objekti veido vērtību kopumu, ko vieno izcila Latvijas ainava. Šajās vērtībās jūtama dažādu nāciju ietekme. To saglabāt un nosargāt, uz tās pamata veidot ētiski un estētiski kvalitatīvu mūsdienu dzīves telpu ir ikviena cilvēka uzdevums.
Metāla meklētāju uzietās arheoloģiskās senlietas nereti nonāk pašmāju un ārzemju kolekcionāru privātajās kolekcijās, nodarot būtiskus zaudējumus ne vien arheoloģiskajam mantojumam, bet arī visai Latvijas sabiedrībai.
Artefakts, kā zināms, ir pats nozīmīgākais lietiskais pierādījumus vēsturiskās informācijas atklāšanā, jo to atšķirībā no dokumentiem gandrīz nav iespējams falsificēt.
Uz sarakstu
