Bēgļu krīzes risināšanai Latvija dažādos fondos grasās ieskaitīt 150 000 eiro
Ņemot vērā situāciju Sīrijā un Āfrikā kopumā, kā arī migrācijas plūsmu uz Eiropu, Latvija varētu piešķirt 150 000 eiro finansējumu no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", lai palīdzētu Sīrijas bēgļiem un veicinātu sadarbību ar migrācijas izcelsmes un tranzīta valstīm Āfrikā, tādējādi strādājot pie migrācijas pamatcēloņu novēršanas.
Kā paredz Ārlietu ministrijas (ĀM) rīkojuma projekts, kuru valdība skatīs nākamnedēļ, 13.oktobrī, Latvija varētu iemaksāt 50 000 eiro Eiropas Savienības (ES) Reģionālajā ieguldījumu fondā reaģēšanai uz krīzi Sīrijā, kā arī 50 000 eiro Pasaules Pārtikas programmas fondā. Tāpat paredzēts, ka Latvija 50 000 eiro varētu iemaksāt ES ārkārtas ieguldījumu fondam stabilitātes nodrošināšanai un nelikumīgas migrācijas un personu pārvietošanas iemeslu novēršanai Āfrikā.
ES līderi ārkārtas samitā 23.septembrī sprieda, kā risināt steidzamākās bēgļu vajadzības reģionā, tostarp par papildu miljarda eiro piešķiršanu ANO Bēgļu aģentūrai un finansējuma palielināšanu Pasaules Pārtikas programmai, lai palīdzētu Libānai, Jordānijai un Turcijai, kā arī par robežkontroles pastiprināšanu uz ES ārējām robežām. Migrācija būs viens no galvenajiem jautājumiem arī Eiropadomes 15.-16.oktobra sanāksmē.
Pēc Briselē notiekošās Eiropadomes ārkārtas sanāksmes Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) žurnālistiem norādīja, ka ES līderi stratēģiskās sarunās ir panākuši zināmu progresu saistībā ar bēgļu krīzes risinājumu vidējā un īstermiņā. Pēc vairākas stundas ilgās sanāksmes Latvijas premjerministre pastāstīja, ka ES līderi pārrunājuši robežu stiprināšanas iespējas, kā arī sadarbību ar trešajām valstīm, tostarp atbalstu Libānai, Jordānijai, Sīrijai, kā arī Turcijai. Tāpat pārrunāts jautājums par maksājumiem dažādos fondos, tostarp pārtikas.
Vaicāta par Latvijas iesaisti fondu iemaksu veikšanā, premjerministre tolaik norādīja, ka tas tiks izvērtēts, jo Latvija "nepaliks malā". Vienlaikus viņa atzina, ka maksātājvalstis paudušas zināmu gatavību fondos iemaksāt desmitus un pat simts miljonus eiro. Attiecībā uz Latviju "tie nebūs miljoni", skaidroja valdības vadītāja.
Uz sarakstu
