Ēdoles pils – leģendām apvītā viduslaiku pils Kurzemē
Interesants fakts: Ēdoles viduslaiku pili un tās pagalmu, iespējams, esi jau redzējis – tie iemūžināti leģendārajā latviešu mākslas filmā "Emīla nedarbi". Pati pils celta 1264. gadā, lai gan dokumentētu ziņu par to nav, tāpēc tiek pieļauts, ka celtniecība uzsākta tikai 14. gadsimta sākumā. Sākumā tā bijusi Kurzemes bīskapa pils, bet trīs gadsimtus vēlāk – 1561. gadā – to nopirka Ulrihs fon Bērs no Hannoveres.
Ilze Berzins /flickr.com
Pils arhitektūra un vēsture
No kādreizējiem priekšpils nocietinājumiem – gariem un dziļiem grāvjiem – nekas nav saglabājies, tomēr gan uzpludinātā upīte un tās stāvais krasts, gan pati pils ir redzamas vēl šodien. Pirmsākumos pilij bijuši divi paralēli dzīvojamie korpusi, kurus savienoja mūra sienas, un vienas vidū atradās vārtu tornis. Līdz ar to pils pagalms bijis noslēgts. Par ļoti līdzīgu Ēdoles viduslaiku pilij, kāda tā bijusi pirmsākumos, uzskata Trāķu ezerpili Lietuvā.
Tā veidota kā slēgta četrstūra veida būve ar iekšējo pagalmu. Kaut arī vairākkārt atjaunota un pārbūvēta piedzīvoto ugunsgrēku un karu postījumu dēļ, pils saglabājusi savu viduslaiku nocietinājuma veidolu – tai ir biezas sienas, dubultais pagrabs, velvēts pārsegums un krusta aile. Pašreizējo izskatu pils ieguva tikai 19. gadsimta 30. gados. Pils pagalmā vārtiem priekšā tika uzcelta piebūve, ko balsta smagas akmens kolonnas un velves, kuras gan ir dekoratīvas, jo veidotas no koka un apmestas.
Padomju laikos pils tika nolaista, tomēr pašvaldībai izdevās atrast tai jaunus īpašniekus. Tā tolaik tukšās pils zāles tikušas pie Eiropas antikvariātos sameklētām senām mēbelēm, gleznām un citiem mākslas priekšmetiem, kā arī pils īpašnieku ceļojumos savāktām lietām.
Dāvis Kļaviņš /flickr.com
Ko pilī pasākt un redzēt?
Šī Kurzemes bīskapijas viduslaiku pils ir atvērta gan tūrismam, gan nakšņošanai un dažādu pasākumu organizēšanai: te notiek dažādi koncerti, izstādes, kāzas, kā arī tika veikta jau iepriekš minētās filmas uzņemšana. Dodoties ekskursijā uz pili varēsi apskatīt gan pils muzeja ekspozīcijas, gan Balto, Sarkano un Zaļo zāli, tāpat arī bibliotēku, torņa apaļo istabu, bērnu rotaļlietu istabu un istabu, kurā izvietotas dažādas ekspozīcijas – skulptūras, senlaiku pulksteņi, lādītes, kā arī īpaši rokdarbi.
Gintaras Rumšas /flickr.com
Nostāsti un leģendas
Kā jau kārtīgai viduslaiku pilij pienākas, arī Ēdoles pils neiztiek bez dažādām leģendām, nostāstiem un spoku stāstiem, un jo īpaši slavens ir nostāsts saistībā ar pils Sarkano zāli. Proti, abi Ēdoles pilskunga mazdēli – Johans un Frīdrihs – iemīlējās Dundagas pilskunga meitā Sibillā. Cīņā par meitenes sirdi abi pilī uzsāka divkauju, kurā Johans nodūra brāli, ar tā asinīm nošļakstot zāles sienu. Slepkava centies asinis nomazgāt, un apgalvoja, ka brālis miris no sirdstriekas. Apprecējis Sibillu, Johans savai jaunajai sievai izrādīja pili, tomēr uz zāles sienas jau atkal koši krāsojās sarkans asins pleķis. Izrādījās, ka to nav iespējams nomazgāt – tā nu traipam priekšā novietots masīvs skapis, un vēlāk traipa vietā izsita sienu un uzcēla kamīnu.
Taču Johanu vienalga mocījuši sirdsapziņas pārmetumi, līdz sapnī sirms vecītis viņam licis uzcelt baznīcu. Tā viņš arī izdarījis un vēlējis sevi apbedīt zem tās sliekšņa, lai par sodu visi dievlūdzēji kāptu viņam pāri.
Uz sarakstu
