Kalniete: Vairākiem EP deputātiem Baltijas valstu nostāja bēgļu jautājumā šķiet nesolidāra
Vairākiem Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem Austrumeiropas un Baltijas valstu, tostarp Latvijas, nostāja bēgļu jautājumā šķiet nesolidāra, sarunā ar aģentūru LETA sacīja EP deputāte Sandra Kalniete (V).Lūgta komentēt aktuālo situāciju bēgļu jautājumā, Kalniete norādīja, ka Latvija no saviem partneriem bieži vien sagaida atbalstu grūtībās, tostarp gaisa telpas sargāšanā un karavīru izvietošanā. "Nevajag aizmirst, ka Itālija, Grieķija, Vācija, Francija, kas visvairāk pakļautas migrācijas plūsmai, ir ietekmīgākās ES un NATO dalībvalstis," sacīja deputāte. "Tad, kad Latvija vēlas saņemt naudu, lai to investētu, piemēram, Latvija ceļos, uzņēmumos, lauksaimniecībā, tās valstis ir galvenās maksātājvalstis," viņa piebilda.
Kalniete atzina, ka viņas kolēģi EP izteikušies, ka Austrumeiropas un Baltijas valstu nostāja liekas nesolidāra, jo viņi visu laiku ir maksājuši vairāk, nekā šīs valstis spēj dot ES kopējā budžetā. "Ja mēs nevaram uzņemt nedaudz vairāk par 100 un 200 cilvēkiem, mēs, manuprāt, parādām tikai to, ka nesaprotam Eiropas solidaritātes jēgu," pauda Kalniete.
Tāpat deputāte aicināja sabiedrību neaizmirst, ka Latvija neatrodas Eiropas centrā, turklāt nav zināms, kā situācija attīstīsies Ukrainā un Krievijā, kur ekonomiskā pagrimuma rezultātā var sāksies iedzīvotāju migrācija. Kalniete arī atgādināja, ka latvieši pēc Otrā pasaules kara mēģināja rast patvērumu no nāves citās valstīs, kā to dara uz Eiropu ceļojošie bēgļi.
"Nedrīkst aizmirst, ka arī viņi glābjas no vardarbības un nāves," sacīja deputāte.
Līdzīgu viedokli sociālajā tīklā "Facebook" pauda arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V), norādot, ka apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) savu reitingu vārdā "upurē Latvijas drošību gan ES, gan NATO kontekstā". Ministrs uzskata, ka Latvija nevar ļauties populisma vilnim. "Riskējam ar to, ka būs bumeranga efekts. Lieki teikt, ka tas mums atspēlēsies visās jomās," izteicies ministrs.
Rinkēvičs apgalvojis, ka ES un NATO Eiropas sabiedroto dalībvalstu presē un diskusijās tiekot jautāts, "kāpēc viņiem ir jāmaksā Austrumeiropai un Baltijai tiešmaksājumi zemniekiem un struktūrfondi, vai arī jāiegulda šo valstu enerģētikas neatkarības nodrošināšanā, jāsargā Latvijas debesis un robežas, ja šīs valstis nekādi nesaprot, ka solidaritāte ir divvirzienu iela".
"Līdz šim visas ES un NATO dalībvalstis ir atbalstījušas gan mūsu pozīciju par NATO klātbūtnes stiprināšanu reģionā, gan sankcijas pret Krieviju saistībā ar notikumiem Ukrainā, gan arī cīņu pret Krievijas propagandu," raksta ministrs.
Pēc Rinkēviča vārdiem, gan migrācijas, gan eirozonas problēmu dēļ daudz tiek runāts par to, ka ES var piedzīvot negatīvu dinamiku, un daži pat pauž prieku un pravieto ES sabrukumu. "Jautājums, ko no tā iegūst Latvija? Neko. Politiski un ekonomiski mēs paliksim vieni. Mūsu vēsture liecina, kur šis ceļš beidzās. Sibīrijā," izteicies politiķis. Uz sarakstu