LPS: Bez vietējo ceļu sakārtošanas nevarēs nodrošināt izglītību, veselību un drošību

Par to vienprātība ir arī satiksmes ministram Anrijam Matīsam (V) un LPS priekšsēdim Andrim Jaunsleinim. Gan Jaunsleinis, gan arī Matīss trešdien, 19.augustā, pēc ikgadējām LPS un Satiksmes ministrijas sarunām žurnālistiem norādīja - ja netiks sakārtoti vietējie ceļi, problēmas būs gan ar iekšējās drošības nodrošināšanu, gan ar izglītības un veselības aprūpes nodrošināšanu, jo visa pamatā esot sakārtoti ceļi.

"Neviena no četrām prioritātēm nespēj bez ceļiem funkcionēt," uzsvēra Jaunsleinis. Tam piekrita arī Matīss, norādot, ka cilvēki pamet reģionus, jo nav izbraucami ceļi, savukārt mediķi nevar nokļūt pie pacientiem slikto ceļu dēļ, bet bērni šī paša iemesla dēļ nevar tikt līdz mācību iestādēm.

Satiksmes ministrija nākamā gada budžetā papildus jau noteiktajai bāzei prasīs vēl 35 miljonus eiro vietējo ceļu sakārtošanai, informēja Matīss. Patlaban bāze ir vairāk nekā 199 miljoni eiro, no kuriem 46,68 miljoni ir pašvaldību vietējiem ceļiem. Par papildus prasīto naudu nepieciešams sakārtot gan daļu vietējo ceļu, gan arī avārijas stāvoklī esošos tiltus, no kuriem daļa ir tādā stāvoklī, ka pat būtu jāslēdz.

Lai sakārtotu visus valsts vietējos ceļus, kopumā būtu nepieciešami aptuveni 700 miljoni eiro, tomēr Matīss atzina, ka šādu summu saņemt nebūtu reāli, pat ne turpmāko desmit gadu laikā.

Vietējo ceļu sakārtošana ir problemātiska arī tāpēc, ka šai jomai nav pieejams Eiropas Savienības finansējums, izņemot tikai to ceļu sakārtošanai, kas ved uz lauku saimniecībām vai vietējiem uzņēmumiem. Savukārt to ceļu sakārtošanai, kas ved uz izglītības iestādēm, finansējumu atliek lūgt tikai no valsts, skaidroja LPS priekšsēdis. Arī Matīss atzina, ka šī Eiropas savienības fondu programma, kas paredz ceļu salabošanu uz fermām un rūpnieciskajiem objektiem, problēmas nerisinās. "Sanāk, ka uz skolu būs jābrauc caur fermu," viņš noteica.

Viens no šodienas sarunu tematiem bijis arī izdevumu kompensēšana par sabiedriskā transporta pasažieriem, kuriem pienākas atvieglojumi. Lai kompensētu izdevumus, kas radušies saistībā ar tarifu palielināšanu Rīgā un Liepājā, nepieciešami vēl 2,1 miljons eiro. Matīss atzina, ka šis finansējums būs jārod vai nu no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", vai arī nākamā gada budžetā.

Lai nākotnē nerastos situācija, kad ir jāmeklē līdzekļi, lai kompensētu iztrūkumu, kas radies saistībā ar tarifu celšanu, pašvaldības ir apņēmušās laicīgi informēt valdību par iespējamo tarifu celšanu. To atzinīgi novērtēja arī Matīss, uzsverot, ka tādējādi valdība jau gadu iepriekš zinās par iespējamu tarifu celšanu un varēs līdzekļus ieplānot arī valsts budžetā.

Tikšanās laikā runāts arī par bezskaidras naudas norēķinu sistēmas ieviešanu sabiedriskajā transportā, kur pašvaldības ir ieinteresētas, lai tas notiek pēc iespējas ātrāk un bez sarežģījumiem. Tāpat diskusijas bija par platjoslas interneta ierīkošanu. Ir skaidrs, ka ne visi privātie komersanti vēlas ierīkot pieslēgumus ekonomiski neizdevīgās vietās, tāpēc pašvaldības cer uz daļēju valsts atbalstu, jo kvalitatīvs un ātrs internets veicinās arī uzņēmējdarbības attīstību reģionos.

Abas puses arī atzīst, ka būtisku nesaskaņu par jautājumiem neesot. Pie jautājumiem, kuriem nav līdz šim rasti risinājumi, strādās darba grupas. Piemēram, par autobusu sarakstu izvietošanu sabiedriskā transporta pieturvietās

Uz sarakstu