Sārts: Mūsu drošība atbildīs mūsu izaicinājumu līmenim
Sārts uzsvēra, ka Briselē pieņemtie lēmumi ir ļoti atbilstoša atbilde Krievijas aktivitātēm un nebūt nav izaicinoša, skatoties uz faktisko militāro situāciju reģionā.
"Sanāksmē šodien tika pieņemti ļoti daudz dažādi lēmumi, kas attiecas gan uz hibrīda karadarbību, gan uz NATO gatavības rīcības plānu, atbalstot Austrumeiropas valstu drošību, ieskaitot Baltijas valstis, gan arī ASV paziņojums par smagā mehanizētā bruņojuma izvietošanu trīs Baltijas valstīs, Polijā, Bulgārijā un Rumānijā. Tie visi ir nozīmīgi militāri lēmumi, kas diezgan ievērojami maina drošības dinamiku gan visā NATO, gan arī Baltijas reģionā," uzsvēra Sārts.
Pastāvīga NATO ātrās reaģēšanas spēku izvietošana Latvijā šobrīd nav paredzēta, bet šie spēki ir veidoti tā, lai tie spētu visīsākajā laikā ierasties, sacīja Sārts.
"Mūsu retorika vienmēr ir bijusi tāda, ka galvenais atturēšanas faktors ir nevis spēks, kas vēl nav ieradies, bet spēks, kas atrodas uz vietas. Bet, kā zināms, šobrīd pie mums pastāvīgi atrodas viena ASV rota, turklāt reizēm Latvijā ir līdz pat tūkstotim ārzemju karavīru. Mums ir gaisa spēku elementi, arī amerikāņu kaujas helikopteri. Bet es negribētu teikt, ka pietiek tikai ar ātrās reaģēšanas spēkiem, mēs atbalstām balansētu pieeju, ko uzskatām par pareizo ceļu," sacīja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs.
Runājot par bruņojuma izvietošanas apmēriem Latvijā, Sārts norādīja, ka šobrīd NATO risinājumi ir atšķirīgi no tiem, kādi tie bija Aukstā kara laikā, kad vienā vietā tika novietotas bruņotas vienības, kur tās arī palika.
"Šobrīd valda viedoklis, ka šiem spēkiem ir jābūt elastīgiem. Līdz ar to pie mums būs kaut kāds konstants spēku apmērs, bet pagaidām vēl neesam vienojušies par konkrētiem skaitļiem, kas tieši attieksies uz Latviju. Tas arī variēs atkarībā no draudu līmeņa, apmācības līmeņa, tātad valdīs elastīga pieeja, jo spēku apmēri būs mainīgi. Par konkrētiem skaitļiem attiecībā uz Latviju varēsim runāt gada beigās, bet es domāju, ka tā kā Ādaži ir viens no lielākajiem treniņu poligoniem ne tikai Baltijas valstīs, bet vispār reģionā, Ādažos atradīsies diezgan ievērojams skaits šī ekipējuma," norādīja Sārts.
Ārvalstu spēku un bruņojuma uzņemšanai Latvijai šobrīd ir atvēlēti 12 miljoni eiro, un arī nākamā gada budžetā plānots piešķirt līdzīgu finansējumu, norādīja valsts ministrs. "Turklāt mums ir jārēķinās ar to, ka NATO valstis, arī ASV, iegulda savu naudu. NATO valstu kopējais ieguldījums šim projektam ir aptuveni līdz 70 miljoniem eiro. Finansējums tiks nodrošināts no trim avotiem – Latvijas, ASV un NATO," izteicās Sārts.
Uz sarakstu
