Tusks: Latvijas prezidentūra ES bija panākumiem bagāta visos aspektos
Tusks apsveica Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V) ar veiksmīgu prezidentūru, uzsverot panākto šajā laikā. Viņš piebilda, ka prezidentūras laikā izdevies veiksmīgi novadīt ļoti grūto Austrumu partnerības samitu.
"Bija liels prieks strādāt kopā ar jums, un ar nepacietību gaidu Luksemburgas prezidentūru," teica Tusks.
Arī Straujuma akcentēja prezidentūras laikā paveikto un novēlēja veiksmi Luksemburgai. Viņa pateicās Tuskam, Eiropas Komisijas prezidentam Žanam Klodam Junkeram, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam Martinam Šulcam, visiem sadarbības partneriem.
Kopumā vērtējot prezidentūru, Straujuma uzsvēra, ka Latvija ir izmantojusi visas iespējas, lai panāktu būtisku virzību visās trīs Latvijas izvirzītajās prioritātēs - konkurētspējīga Eiropa, digitāla Eiropa un iesaistīta Eiropa. Vienlaikus ir nodrošināta tūlītēja un kvalitatīva Eiropas Savienības reakcija uz izaicinājumiem, ar kuriem ES saskārās šo sešu mēnešu laikā. Latvijas prezidentūra radīja priekšnosacījumus papildu investīciju piesaistei Eiropas Savienības tautsaimniecībai, vienojoties par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, norādīja premjerministre.
"Ir uzlabota investīciju vide un konkurence, stiprinot ES vienoto tirgu. Tika panākti atvieglojumi uzņēmumu pārrobežu darbībai un stiprināts atbalsts jauniešu nodarbinātībai. Šajā pusgadā tika pieņemts vēsturisks lēmums, liekot pamatu Eiropas Enerģētikas savienībai. Tika definēts Rīgas process, kas soli pa solim nodrošinās Enerģētikas savienības izveidi," sacīja Straujuma, uzsverot, ka tas ir ieguldījums ES nākotnē.
Ministru prezidente akcentēja, ka digitālās Eiropas jomā Latvijas prezidentūra aktīvi virzīja iniciatīvas, kas sekmē drošu un uzticamu digitālo vidi Eiropas Savienībā, radot pamatus digitālā vienotā tirgus izveidei. Latvijas prezidentūra panāca vienošanos ES Padomē par datu aizsardzības regulu, kas paaugstinās personas datu aizsardzības līmeni. Prezidentūra arī ir veltījusi visas pūles, lai virzītos uz viesabonēšanas piemaksu atcelšanu ES, kā arī sagatavotu pirmos kopējos atvērta interneta noteikumus Eiropas Savienībā. Viņa pauda cerību, ka Eiropas Parlaments (EP) ieklausīsies arī dalībvalstu viedoklī un pirmdien izdosies panākt vienošanos.
"Tika apstiprināta jauna ES Iekšējās drošības stratēģija, definējot prioritātes cīņai ar terorisma draudiem, radikalizāciju, organizēto noziedzību un kibernoziegumiem. Esam veicinājuši izpratni Eiropas Savienībā par jauniem drošības izaicinājumiem, tostarp hibrīddraudiem. Latvijas prezidentūra nodrošināja nekavējošu ES Padomes iesaisti, lai risinātu krīzi Vidusjūrā un novērstu cilvēku bojāeju," uz prezidentūras paveikto atskatījās Straujuma.
Viņa pauda, ka Rīgā notikušais Austrumu partnerības samits nostiprināja sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm un ar šīm zemēm saistītie pasākumi padziļināja "mūsu sadarbību un savstarpējo izpratni". Latvijas prezidentūra arī panāca vienošanos par papildu finansiālo atbalstu Ukrainai un atbalstīja vienotu ES nostāju konflikta Ukrainas austrumos risinājuma meklējumos.
"Latvijas prezidentūra nodrošināja ES iesaisti ANO starpvaldību sarunās par jauniem Ilgtspējīgās attīstības mērķiem, to finansēšanu un īstenošanu pēc 2015.gada, īpašu uzmanību pievēršot dzimumu līdztiesībai. Noslēgumā vēlos jo sirsnīgi pateikties visai darbīgajai un atbildīgajai Latvijas komandai un arī katram no jums, žurnālistiem, kas atspoguļoja prezidentūras notikumus. Vēlos arī novēlēt, lai Luksemburgai savā prezidentūras pusgadā veicas tikpat labi kā Latvijai," uzsvēra Straujuma.
Uz sarakstu
