Unikālās ainavas un meandri dabas parkā Daugavas loki

Cesu pamatskola/flickr.com
Cesu pamatskola/flickr.com

Augšdaugava ir vieta, kur nesteidzīgi izbaudīt Latgales dabas unikālās ainavas. Daugavas senleja ir aizsargājama dabas teritorija, kas izveidojusies ledāju kušanas gaitā pirms 13-15 tūkstošiem gadu. Dabas parkā ietilpst astoņi četrus līdz sešus kilometrus gari, gleznaini Daugavas loki jeb meandri, – tie tiek uzskatīti par senākajiem Daugavas ielejas veidojumiem Latvijā, kur upe saglabājusi savu dabisko tecējumu.

Likteņupe jau izsenis ir bijusi šīs teritorijas attīstības veicinātāja – pateicoties tirdzniecības ceļam, tās krastos tika veidotas pilis un apmetnes.

Gleznainā senleja

Dabas parks Daugavas loki nepilnu 130 kvadrātkilometru platībā atrodas Latgales dienvidaustrumos, Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumā posmā no Krāslavas līdz Naujenei, un administratīvi ietilpst Krāslavas un Daugavpils novados. Dabas parks izveidots 1990. gadā, lai saglabātu gleznainās senlejas unikālās dabas un kultūrvēstures vērtības, kā arī maz izmainītās savdabīgās ainavas Daugavas augšteces senlejas Naujenes – Krāslavas posmā, un arī lai likvidētu Daugavpils HES celtniecības gaitā dabai nodarītos postījumus.

Daugavas loku raksturīgākā iezīme ir astoņi četrus līdz sešus kilometrus gari, gleznaini Daugavas loki jeb meandri, ko uzskata par senākajiem Daugavas ielejas veidojumiem Latvijā, kur upe saglabājusi savu dabisko tecējumu. Lokiem ir savi vietējie nosaukumi: Adamovas (Šķerskānu), Zvejnieku, Tartaka, Daugavsargu, Ververu, Rozališķu, Butišķu un Elernes loks.

Dabas daudzveidība

Meži aizņem 38% parka platības; no meža augšanas apstākļu tipiem galvenokārt sastopams lāns, bet uz bagātākām augsnēm arī damaksnis. Te sastopama liela augu un dzīvnieku bioloģiskā daudzveidība. Dabas parkā aug daudzi desmiti retu augu sugu, piemēram, spilvainais grīslis, kura vienīgās atradnes Latvijā ir pie Naujenes, cepurainā neotiante, zirņveida dedestiņa, upju krustaine, spožais suņuburkšķis, augstais gaiļpiesis un zāļlapu smiltenīte. Daugavas loki ir teicama vieta putnu vērotājiem, jo upes ielejā ligzdo un uzturas vairākas aizsargājamas putnu sugas: mazais zīriņš, zaļā vārna, grieze, paipala, zivjdzenis, un citas.

Ko apskatīt?

Populārākie un interesantākie apskates objekti dabas parkā ir Vecpils, Markovas pilskalns, Slutišķu sādža un Slutišķu Vecticībnieku lauku sēta, Markovas izziņu taka un pilskalns, Vecračinas pilskalns, Vilmaņu apmetne, Naujenes novadpētniecības muzejs un Naujenes pilskalns.
Seno Naujenes pilskalnu, kas ticis apdzīvots jau mūsu ēras astotajā gadsimtā, uzskata par Daugavpils dibināšanas vietu. Pilskalns slejas Butišķu meandra loka ziemeļrietumu daļā, grūti pieejamā vietā Daugavas senlejas stāvkrastā. Mūra pili kā robežcietoksni Naujenes pilskalna vietā 1275. gadā būvējis Livonijas ordeņa mestrs Raceburgas Ernests aizsardzības nolūkos pret Lietuvu. Netālu no tā atrodas Slutišķu etnogrāfiskā vecticībnieku sādža.  Daugavas lokos aplūkojami tādi dabas pieminekļi kā Daugavas vārtu kraujas, Afamovas un Ritānu dižakmens, Krucifiksa, Romanova  un Slutišķu akmens, un citi.

Tāpat šajā parkā iespējams baudīt atpūtu pie dabas – pastaigās izzinot dažādas kultūrvēsturiskas vietas, dodoties pārbraucienos ar velosipēdiem, kā arī plostojot pa upi. Atpūtnieku vajadzībām upes krastos iekārtotas vietas piknikiem un nakšņošanai teltīs.