Viļakas mērs: Latvijas bēda ir tā, ka valsts plānošana notiek nozaru griezumā
"Valsts un pašvaldības patlaban cīnās par to, lai Latgalē attīstītu brīvo ekonomisko zonu un pieaicinātu uzņēmējus. Viens no uzņēmēju pirmajiem jautājumiem ir - kur šajā teritorijā ir skola un bērnudārzs, kur varēs mācīties manu darbinieku bērni. Un tagad viena nozare pasaka, ka mēs te visas skolas samazināsim. Ko lai es šajā situācijā atbildu uzņēmējam," ir neizpratnē Maksimovs.
Pēc pašvaldības vadītāja domām ministrijai būtu jāpasaka kritēriji, noteikumi, par ko valsts ir gatava maksāt un par ko nē, bet slēgt mācību iestādi vai nē, lai lemj pašas pašvaldības.
Lemjot par izmaiņām skolu tīklā, paralēli ir jāskata jautājums arī par sabiedriskā transporta kustības organizāciju. Patlaban katrs dara savu, viens otram mēģina pielāgoties, bet pašvaldība paliek sava veida ķīlnieka lomā, norāda Maksimovs.
Nav īsti pareizi, ka ciemata vai citas apdzīvotas vietas veidojošā struktūra ir skola. Pēc būtības šai struktūrai ir jābūt uzņēmumam un agri vai vēlu tas tā būs. Patlaban svarīgi ir nenobiedēt šos uzņēmējus, pārliecināts Pašvaldības vadītājs.
Maksimovs atgādināja, ka savulaik daudzas pašvaldības slēdza bērnudārzus, jo trūka bērnu, bet pēc tam bija spiestas tos vērt vaļā no jauna tikai jau par daudz lielākiem līdzekļiem. Viņš neizslēdza, ka patlaban tiek kāpts uz "tiem pašiem grābekļiem".
Jau vēstīts, ka pētījuma "Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā" autori Balvu apkaimē no septiņām vidusskolām ieteikuši atstāt tikai divas.
Balvu ietekmes areālā Ieteikts attīstīt ģimnāziju vai vidusskolu Balvos, kur kopā ar iespējamiem jaunpienācējiem no reorganizējamajām Rugāju, Bērzpils, Tilžas, Baltinavas un Rekovas vidusskolas, varētu mācīties aptuveni 276 vidusskolēni.
Lai gan straujās depopulācijas dēļ Viļakā valsts ģimnāzijas uzturēšanai nav ekonomiska pamata, tomēr būtu svarīgi šajā pierobežas zonā mēģināt saglabāt vidusskolu, pieņemot, ka daļa vidusskolēnu no reorganizējamās Rekovas vidusskolas varētu izvēlēties turpināt mācības Viļakā. Skolu varētu apmeklēt 81 vidusskolēns.
Veicot izpēti, varbūtība, ka Viļaku varētu izvēlēties arī kāds no reorganizējamās Liepnas vai Baltinavas vidusskolas skolēniem, nav apstiprinājusies. Turpmākajos trīs gados varētu rasties lielāka skaidrība, vai skolēnu skaits būs pietiekams, lai šo nodomu īstenotu. Pretējā gadījumā šī skola reorganizējama par pamatskolu, vidusskolēniem turpinot mācības Balvu ģimnāzijā, uzskata pētījuma autori.
Straujās depopulācijas un nepietiekamā vidusskolēnu skaita dēļ Rekovas vidusskolu piedāvāts reorganizēt par sākumskolu, attīstības scenārijā pieņemot, ka 27 vidusskolēni turpinās mācības Viļakas vidusskolā un desmit – Balvu ģimnāzijā.
Nepietiekamā skolēnu skaita dēļ salīdzinoši labo OCE indeksu - 56,2% pētnieki neuzskata par pietiekamu argumentu, lai turpinātu uzturēt vidusskolu ekonomiski pilnīgi nepamatotam vidusskolēnu skaitam Baltinavā un iesaka reorganizēt to par sākumskolu, attīstības scenārijā pieņemot, ka desmit vidusskolēni turpinās mācības Balvu ģimnāzijā, desmit – Kārsavas vidusskolā, bet deviņi, neraugoties uz ievērojamo attālumu, iespējams, daudzveidīgāka izglītības piedāvājuma dēļ dosies uz Rēzekni.
Straujās depopulācijas un nepietiekamā vidusskolēnu skaita dēļ Tilžas vidusskolu piedāvāts reorganizēt par sākumskolu, paredzot, ka vidusskolēni turpinās mācības Balvu ģimnāzijā.
Nepietiekamā vidusskolēnu skaita dēļ Bērzpils vidusskolu piedāvāts reorganizēt par sākumskolu, attīstības scenārijā pieņemot, ka pieci vidusskolēni turpinās mācības Balvu, bet 20 – Rēzeknes vidusskolās vai ģimnāzijās.
Neņemot vērā salīdzinoši labo OCE indeksu - 54,4%, nepietiekamā vidusskolēnu skaita dēļ un arī tāpēc, ka Balvu ģimnāzija ir tikai 18 kilometru attālumā, pētnieki neatbalsta arī Rugāju vidusskolas turpmāku uzturēšanu un iesaka reorganizēt to par sākumskolu, vidusskolēniem turpinot mācības Balvu ģimnāzijā.
Uz sarakstu
