Ziņas & Raksti

Malnavas muiža atrodas Kārsavas novadā, Malnavas pagasta centrā Malnavā. Lai gan pirmo reizi dokumentos muiža minēta 1774. gadā, ir zināms, ka līdz 1724. gadam tā piederēja Hilzenu dzimtai, kas Latvijā ieceļojusi jau 13. gadsimta sākumā un pārpoļojusies. Saskaņā ar Malnavas un Kārsavas iedzīvotāju stāstiem un liecībām tiek uzskatīts, ka II Pasaules kara laikā Malnavu esot apmeklējis Ādolfs Hitlers.

Augšdaugava ir vieta, kur nesteidzīgi izbaudīt Latgales dabas unikālās ainavas. Daugavas senleja ir aizsargājama dabas teritorija, kas izveidojusies ledāju kušanas gaitā pirms 13-15 tūkstošiem gadu. Dabas parkā ietilpst astoņi četrus līdz sešus kilometrus gari, gleznaini Daugavas loki jeb meandri, – tie tiek uzskatīti par senākajiem Daugavas ielejas veidojumiem Latvijā, kur upe saglabājusi savu dabisko tecējumu.

Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca jeb Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca atrodas Viļakas novada centrā Viļakā un ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Šī gotikas stila mūra celtne būvēta laikā no 1884. līdz 1890. gadam ar Marienhauzenas grāfienes Lippe Lipskas atbalstu un līdzekļiem un tikusi iesvētīta gadu vēlāk – 1891. gadā.

Olu jau kopš seniem cilvēki saista ar sauli, auglību un jaunas dzīvības sākumu, jo no tās rodas jauna dzīvība; tāpat tā ir noslēpumu, burvestību un pat Visuma simbols. Pirms olu sāka saistīt ar kristīgajām Lieldienām, to izmantoja un godināja daudzos ar pavasara atnākšanu saistītos rituālos. Viena no Lieldienu populārākajām tradīcijām ir olu krāsošana un vārīšana.

Riebiņu novada Riebiņu ciemā atrodas Riebiņu vai Rībenes muižas, agrāk Ribenišku muižas vēlīnā klasicisma stilā būvētā kungu māja; muižas vēsture izsekojama līdz pat 16. gadsimta pirmajai pusei. Diemžēl jāsaka, ka muižas pils šobrīd atrodas avārijas stāvoklī, tāpēc ēku iespējams apskatīt tikai no ārpuses.

Tā kā ezeru veidošanās Latvijā notikusi tik ļoti sen, atbildes par to izcelsmi mūsu senči bieži vien saistīja ar dažādiem maģiskiem notikumiem un burvestībām; vairākas no šādām senču teikām, nostāstiem un pasakām par lidojošiem ezeriem, nogrimušām pilīm, baznīcām un veseliem ciematiem ir saglabājušās līdz pat mūsdienām. Tomēr jebkurā leģendā vai teiksmā slēpjas daļa patiesības, proti, runas par nogrimušām pilīm nav tikai tādi pastāsti vien.

Gleznainā Červonkas jeb Vecsalienas muižas pils atrodas Daugavpils novada Vecsalienas pagasta Červonkā, un ir viena no retajām Augšzemes muižu ēkām, kas tik labā stāvoklī saglabājusies līdz mūsdienām. Greznā sarkano ķieģeļu ēka, kas atgādina pasaku pili, celta 1870. gadā neogotikas stilā un to ieskauj 19. gadsimtā veidots ainavu parks. Muižas pils kopš 2014. gada iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Lielbornes muižas kungu māja, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, celta 19. gadsimta pirmajā pusē klasicisma stilā, un atrodas Daugavas ielejas kreisajā krastā Daugavpils novada Salienas pagasta Lielbornē. Kungu mājas jaunākā daļa pārbūvēta laikā starp 19. un 20. gadsimta miju; ilgu laiku stāvējusi tukša un nolaista, ēka vērienīgus atjaunošanas darbus piedzīvojusi vēl gluži nesen. Lielbornes muiža ir vienīgais muižas komplekss, kas saglabājies dabas parka "Daugavas loki" teritorijā. 

Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) kopš pērnā gada nogales tiek īstenots pētniecības projekts "Pilskalnu jaunatklājumi Latvijā 2018.–2021. gadā: kultūrvēsturiskā nozīmība", kuru vada akadēmijas profesors, arheologs, Dr. hist., Dr. habil. art. Juris Urtāns.

Starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru 14. gadsimtā gotikas stilā celtās Ludzas viduslaiku pils pilsdrupas reiz bija Rēzeknes fogta palīgpils. Krustneši vareno mūra celtni uzbūvējuši uz 18 metrus augsta un stāva paugura vietā, kur kādreiz atradusies seno latgaļu koka pils, un tā bija paredzēta Livonijas ordeņa austrumu robežu aizsardzībai. Līdz mūsdienām no tās ir saglabājušās vien divas sienas no torņa un viena pils ārsiena, kā arī no laukakmeņiem izlikts bruģis pils pagalmā. Ludzas viduslaiku pilsdrupas ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.