BVĢ stāstīja par pēcleduslaikmeta liecībām Ziemeļlatgalē
Par godu jubilejas olimpiādei, LU Ģeogrāfijas fakultāte organizēja savu pasniedzēju un fakultātei pietuvinātu cilvēku izbraucienus pa visu Latviju uz tiem novadiem, kuri vēlējās viņus sagaidīt. Mērķis - olimpiādes dalībniekiem, skolotājiem un visiem interesentiem pasniegt aizraujošu lekciju vai prezentāciju par kādu ar ģeogrāfiju saistītu tēmu.
Kā Balvi24.lv atklāja Šaicāne, arī Balvu, Viļakas, Baltinavas, Rugāju novadu ģeogrāfijas skolotāji un skolēni vēlējās šādu pasākumu un viņus apciemoja pasniedzējs, ģeoloģijas zinātņu doktors, daudzu starptautisku simpoziju dalībnieks, profesors Vitālijs Zelčs. Turklāt viņš ir arī dzimis Balvu pusē, mācījies Briežuciema astoņgadīgajā skolā, vēlāk Baltinavas vidusskolā.
Zelčs sniedza prezentāciju "Lielā leduslaikmeta un pēcleduslaikmeta liecības Ziemeļlatgalē". Viņš stāstīja par dažādām ledāju veidotām reljefa formām, pauguriem, iežu atrauteņiem, gala un rievotām morēnām, flutingiem, sandru līdzenumiem, ledus ezeriem, kontinentālām kāpām, paugurgrēdām, kuras saposmo un veido Balvu Viļakas, Baltinavas un Rugāju novadu dabas ainavas.
Kā Balvi24.lv norādīja Šaicāne, pasniedzējs stāstīja arī par leduslaikmeta lieciniekiem - matainiem mamutiem, kuri tieši dzīvojuši Ziemeļlatgalē un bijuši otri lielākie dzīvnieki, kas dzīvojuši lielajā leduslaikmetā. Cūkusalas karjerā atrasts šī mamuta ilknis, kas pilnībā apstiprina vēstures gaitu mūspusē.
Lektors iepazīstināja arī ar jaunajiem Ministru Kabineta noteikumiem par dižakmeņu uzskaiti Latvijā. Ziemeļlatgalē valsts uzskaitē ir deviņi milzeņi, arī leduslaikmeta liecinieki, kuri te nokļuvuši no tālās Somijas.
Visbeidzot pasniedzējs iepriecināja ģeogrāfus ar ziņu, ka Latvijas Petroglifu centrs par 2013.g. gada ģeoloģisko objektu ir nominējis Stiglavas atsegumus, kas atrodas Šķilbēnu pagastā. Tas ir sestais gada ģeoloģiskais objekts. Stiglavas atsegumi ir vienīgā vieta visā Latgalē, kur devona perioda smilšakmeņos, kas radušies pirms vairāk kā 375 miljoniem gadu, pēdējos gadu simtos veidojas alas. Tās radušās 15.-16.gs., kad Latvijā bija mazais leduslaikmets un upes bijušas ūdeņainākas, līdz ar to veicinājušas alu veidošanos arī Stiglavas upes krastos.
Bet turpmākos pētījumos ir nepieciešams precizēt seno smilšiežu veidošanās apstākļus, jo nav saglabājušās liecības par ģeoloģiskiem procesiem vēlākos periodos. Paredzams, ka 2013.gadā, kad Stiglavas atsegumi ir gada objekts, šo vietu apmeklēs un pētīs ģeologi u.c. speciālisti un tiks iegūta jauna zinātniska informācija, Balvi24.lv norādīja Šaicāne.
Pēc prezentācijas Viļakas Valsts ģimnāzijas 11. klases skolēns, olimpiādes dalībnieks Nauris Molčanovs izteicās, ka viņam šī nodarbība ļoti patika un varējis viegli sekot zinātniskai informācijai, jo mācību stundās bija iegūtas pamatzināšanas.
Tad visi 13 ģeogrāfijas olimpiādes dalībnieki ķērās pie uzdevumu risināšanas un tie nebija no vieglajiem. Bija jāzina pēdējo gadu pasaules politiskie, ekonomiskie, demogrāfiskie notikumi un to ģeogrāfiskais izvietojums pasaules kartē, pēc dotā apraksta jāsašķiro pasaules mazāk dzirdētas tautas un sīki jāanalizē Eiropas etniskās minoritātes. Šogad daudzi jautājumi tika uzdoti par Francijas demogrāfijas niansēm, ieskaitot grafiku zīmēšanu un informācijas avotu analīzi. Pārsteigumu sagādāja uzdevums "Izmēri", ko varētu dēvēt par skaitļu uzdevumu, bet tas bija savdabīgi sastādīts.
Pēc trīs stundu darba vislabākos rezultātus izcīnīja Baltinavas vidusskolas skolēni. 1. vieta - Edgaram Taboram, 2.vieta - Beatrisei Loginai (abu skolotājs Imants Slišāns). 3. un 4.vietu dalīja Tilžas vidusskolas skolēns Valters Grigāns un Viļakas Valsts ģimnāzijas skolēns Roberts Veins.
Kamēr skolēni iedziļinājās uzdevumu risināšanā, ģeogrāfijas skolotāji kopā ar viesiem Vitāliju Zelču un viņa dzīvesbiedri Līgu Zelču, arī ģeogrāfijas fakultātes pasniedzēju, piedalījās apvienotās metodiskās apvienības darbā. To vadīja Balvu Valsts ģimnāzijas skolotāja Valentīna Pužule.
Viņa klātesošos iepazīstināja un demonstrēja jaunākos mācību uzskates līdzekļus ģeogrāfijā un dabaszinībās: jaunākās paaudzes telūriju, izgaismotos globusus un plašu klāstu līdzekļu, lai varētu veikt klimatiskos novērojumus - dažādi termometri, nokrišņu mērītājs, vēja ātruma un virziena noteicējs ( tie ir piemēroti arī nopietnu, pat zinātnisku pētījumu veikšanai).
Nākamā ģeogrāfu tikšanās notiks Tilžas vidusskolā 12.aprīlī. Tur notiks starpnovadu ģeogrāfijas konkurss 7. un 8.klašu skolēniem. Tēma "Hidrosfēra" atbilstoši katras klases mācību programmai.
Pasākumu vadīs Tilžas vidusskolas skolotāja, Balvu, Rugāju un Baltinavas novadu ģeogrāfijas MA vadītāja Aiva Aleksandrova.
Uz sarakstu
