Izvērtēs Latvijas mūzikas un mākslas skolu atbilstību darba tirgus pieprasījumam
Tāpat plānots pārskatīt principus, pēc kuriem veido valsts pasūtījumu kultūrizglītības jomā un piešķir finansējumu. Šobrīd valsts investē būtiskus līdzekļus profesionālās ievirzes kultūrizglītībā, sniedzot iespēju gandrīz 20 000 bērnu 150 mūzikas un mākslas skolās Latvijā apgūt mākslas nozaru pamatus, pavēstīja Puntulis.
Kā informē KM, darba grupas uzdevums ir izstrādāt profesionālās ievirzes kultūrizglītības sistēmas attīstības scenārijus un jaunu tās finansēšanas kārtību, nodrošinot kā kultūrizglītības pieejamību, tā arī mērķtiecīgu atbalstu jaunu talantu attīstībai.
Puntulis norāda, ka ir svarīgi, lai ikvienam Latvijas bērnam arī turpmāk būtu iespēja attīstīt mākslinieciskos talantus mūzikā, mākslā un dejā.
"Vienlaikus ir jārūpējas par to, lai jau agrīnā vecumā tiktu identificēti jaunie talanti un veikts mērķtiecīgs darbs to attīstīšanā, lai arī pēc desmit un divdesmit gadiem Latvija varētu lepoties ar visā pasaulē pazīstamām kultūras personībām - lai augtu maiņa Nelsonam, Garančai, Šimkus un citiem," pavēstīja Puntulis.
Lai gan ministrs norādīja, ka kultūrizglītības sistēma kopumā darbojas veiksmīgi un sasniedz savus mērķus, ir pienācis laiks to izvērtēt. Tāpēc ministrs ir aicinājis kopā nozares profesionāļus no visas Latvijas, visām kultūras izglītības jomām, lai kopīgi izstrādātu vīziju, kā nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu kultūrizglītību arī turpmāk, nodrošinot, ka valsts līdzekļus izmanto efektīvi un palīdz sasniegt izvirzītos mērķus.
Pilnveidotais profesionālās ievirzes kultūrizglītības sistēmas modelis un finansēšanas kārtības projekts darba grupai jāizstrādā un kultūras ministram jāiesniedz līdz šī gada decembrim, aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijā.
Uz sarakstu