Kļūdas pēc treniņa, kuras sagrauj labvēlīgo efektu
Kā atklāj Lankašīras centrālās universitātes docents sporta jomā Džons Kielijs (John Kiely), viens no vienkāršajiem principiem, ko daudzi neievēro pēc treniņiem ir izvairīšanās no stresa. Pēc fiziskās slodzes jāvelta sev laiks, lai ne tikai fiziski, bet arī emocionāli un garīgi atslābinātos un atpūstos. Esot nogurušam, darot pat intelektuālo darbu, Jūs tikai kavējat ķermeņa adaptēšanās un atjaunošanās procesu.
Stress atpūšanās laikā ir inde muskuļu augšanai.
Šis process ir ārkārtīgi svarīgs. Ķermenis kļūst stiprāks un izturīgāks ne tikai treniņa laikā, bet arī pēc tā. Intensīva treniņa laikā ķermenis sasniedz savas robežas, tas sāp un izdala neskaitāmas bioķimikālijas, lai spētu adaptēties. Tai skaitā arī kortizolu, kas ir tā saucamais, stresa hormons, taču tas ir nepieciešams un vēlams process. Tas nozīmē, ka organisms pats regulē sevi fiziskās slodzes procesā, tas palīdz augt muskuļiem un uzlaboties kopējam stāvoklim. Šis muskuļu augšanas process tiek traucēts gadījumos, ja mūs ietekmē kāda cita veida stress no ārpuses, pēc-treniņa fāzē, kurā mums vajadzētu atpūsties. Piemēram, treniņu zāle no rīta, tad uzreiz darbs ar neskaitāmajiem uzdevumiem un termiņiem – tātad stresu. Pat, ja visu laiku pavadām pie rakstāmgalda, psiholoģiskā spriedze un stress kavē ķermeņa atjaunošanos un muskuļu augšanu.
Kas ir uzskatām par stresu, protams, ir ļoti subjektīva tēma. Kopumā visvienkāršākais piemērs ir iztēloties, ko Jums pēc treniņa būtu relaksējošāk un patīkamāk darīt iet uz darbu vai noskatīties mīļāko filmu, satikties ar draugiem vai darīt ko citu. Veiksmīgākais princips ir ieplānot fiziskās aktivitātes tā, lai pēc tām Jums būtu pēc iespējas mazāk stresa, kas padarīs treniņus vēl efektīvākus.
Uz sarakstu